Noturība jeb sabiedrības savlaicīga sagatavotība, spēja izturēt un atgūties pēc jebkādas krīzes, ieskaitot militāru uzbrukumu, ir atkarīga arī no aktīvas pilsoniskās sabiedrības, jo pēdējās desmitgadēs izpratne par noturību ir mainījusies no pieejas “no augšas uz leju” uz pieeju “no apakšas uz augšu”, kas paredz lielāku atbildību indivīdiem, kopienām un plašākai pilsoniskajai sabiedrībai jautājumos, kas saistīti ar drošību un aizsardzību. Noturības pilsoniskie aspekti, kas skaidroti šajā rakstā, ir detalizēti analizēti manā publikācijā “The Civic Dimension of Resilience: The Case of Latvia and Finland,” kas ir viena no nodaļām 2026. gadā izdotajā grāmatā Rasas Smaļukienes (Rasa Smaliukiene), Deivida Šulca (David Schultz) un Vidmantes Giedraitītes (Vidmantė Giedraityte) redakcijā “Democratic Resilience in the Baltics, Vol. 2: Societal Resilience as a Defensive Power,” kurā pieejama plaša un vispusīga noturības jēdziena izpēte Baltijas valstu drošības kontekstā.
Noturības pilsoniskajā dimensijā var izdalīt četras jomas, kam ir jāpievērš uzmanība, domājot par sabiedrības spēju pašorganizēties, kā arī spēcīgām valsts un sabiedrības attiecībām krīzes situācijās. Katrā no šīm jomām iespējams definēt skaidrus un izmērāmus indikatorus, lai novērtētu sabiedrības noturības pilsoniskos aspektus gan salīdzinājumā ar citām valstīm, gan ilgtermiņā, kas dod iespēju mērķtiecīgi vadīt arī šādus taustāmi neuztveramus, bet ne mazāk būtiskus noturības faktorus. Pirmkārt, noturība ir atkarīga no sabiedrības zināšanām un prasmēm, kā rīkoties ārkārtas situācijās, kā arī no katra pilsoņa individuālās izpratnes par nacionālo drošību un valsts aizsardzību un savu lomu tajā. Šo aspektu veido gan pilsoniskā izglītība vispārējās izglītības līmenī, gan par sabiedrības drošību atbildīgo institūciju stratēģiskā komunikācija.
Sociālās attiecības ir otra joma, kas raksturo sabiedrības noturību pilsoniskajā dimensijā, jo to veicina spēcīgas sociālās saites, vietējo kopienu sadarbības tīkli un individuāli izveidotais sociālais kapitāls, sabiedrības saliedētība un spēja pašorganizēties noteiktu jautājumu risināšanai, pilsoniskā un politiskā līdzdalība, piederības sajūta vietējai kopienai, reģionam un valstij. Sabiedrība, kurai piemīt šādas pazīmes, var ātrāk un efektīvāk pārvarēt krīzes, jo tai ir pieejams ne tikai atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju atbalsts, bet arī daudzveidīgi kopienai pieejamie resursi, piemēram, zināšanas un prasmes, tehnoloģiskais aprīkojums, finansējums un citi. Sociālā uzticēšanās, piederības sajūta, pilsoniskās un politiskās līdzdalības līmenis – tie ir daži no indikatoriem, kas regulāri tiek mērīti dažādos starpvalstu pētījumos, tādējādi paverot iespēju novērtēt sociālo attiecību aspektu arī noturības kontekstā.
Pārvaldības kultūra un kvalitāte valsts un pašvaldību līmenī arī ir saistīta ar noturību, jo tā nosaka pilsoniskās sabiedrības un pārvaldes institūciju spēju efektīvi sadarboties krīzēs. To veido efektīva, pārredzama, iekļaujoša un atbildīga pārvaldība un līderība, demokrātiska diskusija un apspriešana sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā, vienlīdzīgi pieejami sociālie un labklājības pakalpojumi, savstarpējās uzticēšanās un diskusiju kultūra, iedzīvotāju uzticēšanās amatpersonām un institūcijām. Šos noturības pilsoniskās dimensijas aspektus raksturo tādi indikatori kā politiskā uzticēšanās, iedzīvotāju apmierinātība ar politisko sistēmu un iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti militāra uzbrukuma gadījumā, kas lielā mērā ir atkarīga arī no politiskiem faktoriem un sabiedrības vērtējuma par to, kā politiķu pieņemtie lēmumi un rīcība atbilst sabiedrības interesēm un kopējam labumam.
Visbeidzot, sabiedrības spēja efektīvi rīkoties krīzēs atkarīga arī no savlaicīgas, precīzas un pietiekamas informācijas aprites, tāpēc informācija un komunikācija ir vēl viena joma, kas skatāma noturības pilsoniskajā aspektā. Lai šī joma efektīvi darbotos, nepieciešamas daudzveidīgas pratības, kas saistītas ar informatīvo telpu, piemēram, medijpratība. No pilsoniskā viedokļa primāri svarīga ir informatīvās telpas kognitīvā dimensija jeb sabiedrības uzskati un attieksmes, kas nosaka uzvedību. Šajā ziņā ļoti liela nozīme ir izglītībai plašā nozīmē, jo tā cilvēkiem sniedz nepieciešamās zināšanas un prasmes novērtēt ne tikai procesus mediju un sociālo mediju telpā, bet arī kritiski vērtēt informācijas saturu, kas iespējams tikai tādā gadījumā, ja cilvēkam ir zināmi un saprotami pamata principi par politiku, veselību, finansēm un citām būtiskām jomām sabiedrības un indivīda dzīvē. Publikācijā “The Civic Dimension of Resilience: The Case of Latvia and Finland” visi uzskaitītie noturības pilsoniskās dimensijas indikatori analizēti salīdzinājumā starp Latviju un Somiju. Sekundāro datu analīze rāda, ka Somijā pilsoniskās sabiedrības attīstības rādītāji ir augstāki nekā Latvijā. Somijas un Latvijas noturības pilsonisko aspektu salīdzinājums liecina, ka Somijā ir augstāka gatavība ārkārtas situācijām, aktīvāka sabiedrības un atbildīgo institūciju mijiedarbība, nedaudz augstāka izpratne par Krieviju kā drošības apdraudējumu, augstāka sociālā uzticēšanās un pilsoniskā un politiskā līdzdalība, vienlīdz augsta piederības izjūta vietējai kopienai un valstij, augstāka politiskā uzticēšanās un pozitīvāks politiskās sistēmas vērtējums, būtiski lielāka gatavība aizstāvēt savu valsti, kā arī augstāka medijpratība. Ņemot vērā, ka Somija ir valsts ar vienu no vislabāk attīstītajiem visaptverošās valsts aizsardzības modeļiem, ko arī Latvija izmantojusi kā vienu no piemēriem un paraugiem, raksta nozīmīgākais secinājums ir tāds, ka šī modeļa efektīva darbība ir cieši saistīta arī ar plašu sociālo un politisko faktoru kopumu, kas jāņem vērā arī, domājot par nacionālo drošību un valsts aizsardzību.
Saite uz rakstu.
Saita uz grāmatu.
